BREXIT

04.11.2019 13:23
Izdrukāt:

Par BREXIT dēvē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības procesu. 

Plašāka informācija par BREXIT pieejama Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

AUDIOVIZUĀLO MEDIJU PAKALPOJUMU JOMĀ

No izstāšanās dienas AK vairs nebūs saistoši arī ES tiesību akti audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā. Tam būs galvenokārt tālāk aprakstītās sekas.

Tiešsaistes satura pakalpojumu pārnesamība:

Regula (ES) 2017/1128 par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū nosaka, ka tiešsaistes satura pakalpojuma, kuru sniedz par samaksu naudā, sniedzējiem jānodrošina iespēju abonentam, kas uz laiku uzturas dalībvalstī, piekļūt tiešsaistes pakalpojumam un izmantot to tādā pašā veidā kā dzīvesvietas dalībvalstī.

No izstāšanās dienas personas, kas dzīvo AK, vairs nevarēs, ceļodamas pa Eiropu, izmantot savus digitālā satura abonementus; savukārt tiešsaistes satura pakalpojumu sniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību AK, būs jāpilda tās ES dalībvalsts vai dalībvalstu noteikumi, kurā tas vēlas saviem abonentiem piedāvāt pakalpojumus — tostarp tam būs jāiegūst visas vajadzīgās tiesības attiecībā uz šo dalībvalsti vai dalībvalstīm.

Izcelsmes valsts un jurisdikcija

Direktīva 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) balstās uz tā saukto "izcelsmes valsts" principu, kas paredz, ka mediju pakalpojumu sniedzēji ir parasti pakļauti tikai to izcelsmes ES dalībvalsts likumam un jurisdikcijai (kā tā noteikta direktīvā), arī tad, ja to raidījumi tiek uztverti un/ vai retranslēti citās ES dalībvalstīs.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ir īpašas normas, pēc kurām noteikt, kuras ES dalībvalsts jurisdikcijā mediju pakalpojumu sniedzējs ir pēc izcelsmes valsts principa. Galvenais – tādiem pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz direktīvā noteiktajiem īpašajiem kritērijiem, ir jābūt tās dalībvalsts iestāžu jurisdikcijā, kurā tie dibināti. Gadījumiem, kuros šie kritēriji nav piemērojami, ir doti papildu kritēriji mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri raida caur pavadoņiem. Ja nav piemērojami nekādi iepriekš minētie kritēriji, tad kompetentā dalībvalsts ir tā, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.–55. panta nozīmē.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri pašlaik ir AK iestāžu jurisdikcijā (piemēram, būdami dibināti AK direktīvas izpratnē), no izstāšanās dienas var nonākt kādas ES-27 dalībvalsts jurisdikcijā, ja būs izpildīti Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 2. pantā noteiktie kritēriji. Bez tam audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas nāk no AK kā trešās valsts un neatbilst Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 2.panta nosacījumiem, ES-27 dalībvalstis varēs pēc saviem ieskatiem pienācīgi rīkoties, ar noteikumu, ka to rīcība atbilst Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem pienākumiem un, attiecīgos gadījumos, ir Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju robežās (sk. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 54. apsvērumu).

Izcelsmes valsts un raidīšanas/uztveršanas brīvība

Saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 3.pantu dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju savā teritorijā no citām dalībvalstīm šās direktīvas koordinētajās jomās ietilpstošo apsvērumu dēļ.

No izstāšanās dienas AK mediju pakalpojumu sniedzēju audiovizuālo mediju pakalpojumi, kas tiek uztverti vai retranslēti ES, vairs nebaudīs uztveršanas un retranslācijas brīvību, kas noteikta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 3. pantā. Tāpēc ES-27 dalībvalstis būs tiesīgas, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, attiecīgos gadījumos arī Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju robežās, ierobežot AK izcelsmes audiovizuālo mediju pakalpojumu uztveršanu un retranslāciju.

Noderīga informācija pieejama Eiropas Audiovizuālās observatorijas brīvi pieejamais izdevums „Brexit: The impact on the audiovisual sector”.

Informāciju sagatavoja Kultūras ministrija