NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš: Par NEPLP politiku saturam mazākumtautību valodās

23.03.2021 16:58
Izdrukāt:

Pēdējā pusotra gada laikā pēc dažādiem NEPLP lēmumiem atšķirīgu iemeslu dēļ no televīzijas ekrāniem ir pazudušas 33 ar Krieviju saistītas programmas. Tajā skaitā tādas kā “RTR Rossija”, “Russia Today”, “NTV Mir Baltic” un “Ren TV Baltic”. Iemesli bijuši atšķirīgi, piemēram, “Rossija RTR” retranslācija tika aizliegta saistībā ar ļoti nopietniem likuma pārkāpumiem, “Russia Today”, jo atrodas Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Dmitrija Kiseļeva faktiskā kontrolē, bet “NTV Mir Baltic” tika izslēgta no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, jo nebija iespējams noskaidrot tās pārstāvi Latvijā. Nokārtojot nepieciešamos dokumentus, tā varētu atgriezties televīzijas ekrānos. 

Vairākas no šīm programmām bija ļoti skatītas, un tās skatījās gan tie cilvēki, kuri ģimenē sarunājas kādā no mazākumtautību valodām (visbiežāk, protams, krievu), gan tie, kuri ikdienā runā latviski. Visās šajās programmās bija redzams tikai ārpus Latvijas radīts saturs, un nekādā veidā nevar apgalvot, ka pēc NEPLP februāra lēmumiem, kuru rezultātā no ekrāniem pazuda 17 programmas, Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem būtu radies kāds aktuālās informācijas vakuums par notikumiem mūsu valstī. Tā vienkārši nav. Ja varam runāt par kādu vakuumu, tad tikai par, piemēram, “Rossija RTR” ziņu vakuumu, kuras ik dienas noskatījās 140 000 iedzīvotāju, vai raidījuma “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” vakuumu, kuru vēroja teju 100 000 mūsu līdzpilsoņu.

Pērnā gada pavasarī savu ziņu dienestu likvidēja arī “PBK”, un šobrīd vienīgā valsts mēroga televīzija, kura veido savu ziņu saturu Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem, ir “LTV7”. Šim mērķim tiek tērēti ļoti ievērojami valsts līdzekļi, taču atdeve dažādu iemeslu dēļ ir ļoti zema – ziņas ikdienā nespēj sasniegt pat 20 000 skatītāju, bet populārākie raidījumi pat 10 000. Vienlaikus ir skaidrs, ka šis saturs ir ļoti kvalitatīvs, uzticams un vērtīgs.

Tātad šobrīd esam situācijā, kad jau gadu nav daudz iespēju skatīties Latvijā radītu ziņu saturu krievu valodā un tagad jau vairāk nekā mēnesi pazudusi arī virkne Krievijā radītu un Krievijas politiskajā naratīvā ietērptu ziņu raidījumu. Interesanti, ka reitingi rāda, ka pēc 17 Krievijas programmu pazušanas ir audzis daļas Latvijas programmu reitings un mazākumtautību iedzīvotāju vidū ir audzis virknes populāru Latvijas raidījumu reitings. Nekad iepriekš atjaunotās Latvijas vēsturē mūsu mazākumtautību valodās runājošie iedzīvotāji nav tik ļoti atradušies Latvijas informatīvajā telpā kā šobrīd, un tas pierāda, ka šos cilvēkus iespējams uzrunāt arī valsts valodā. Vienlaikus, protams, jāatzīst, ka daudzi ir pārgājuši uz internetu un skatās šīs programmas ar pirātu palīdzību.

Redzot notiekošos procesus, valstij, protams, ir jādomā gan par to, kā turpināt šos cilvēkus piesaistīt Latvijas informatīvajai telpai un valsts valodai, gan kā uzrunāt tos, kurus, diemžēl, sasniegt neizdodas. Kā jau minēju, šobrīd vienīgais televīzijas ziņu dienests, kas gatavo informāciju mazākumtautību valodās, ir “LTV7”. Taču tas, diemžēl, pietiekami nesasniedz savu mērķauditoriju. Tāpēc jau vairāk nekā gadu notiek intensīvs darbs pie pēdējo gadu vērienīgākā Baltijas un, iespējams, arī Austrumeiropas mediju projekta mazākumtautību iedzīvotājiem.

Tā rezultātā mazākumtautībām paredzētais saturs, visticamāk, septembrī (ja Covid-19 dēļ nenotiks kādas aizkavēšanās ar tehnikas piegādi) no “LTV7” tiks pārnests uz jaudīgāku un vērienīgāku multimediju platformu, kas attīstīta uz rus.lsm.lv bāzes. Jaunajā platformā strādās visa līdzšinējā “LTV7” komanda, tiks piesaistīti arī jauni spēki un būs pieejams arī “LR4” radītais saturs.

Nākotne ir digitālajā vidē, un, izveidojot šādu jaudīgu platformu, beidzot būs iespēja uzrunāt mazākumtautību iedzīvotājus ar valstij, ne Krievijai lojālu saturu (ar valstij lojālu saturu domāts tāds saturs, kas neapšauba Latvijas valstiskos pamatus). Jaunajai platformai jākļūst par Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju izvēli numur viens un, ņemot vērā plānoto budžetu un “LTV” komandas profesionalitāti, ir pārliecība, ka tas izdosies.

Vienlaikus NEPLP rīcībā ir informācija, ka šobrīd vismaz četri tirgus dalībnieki domā par jaunu, uz mazākumtautību auditoriju mērķētu, produktu palaišanu tirgū. Trīs no tiem runā par iespēju veidot pašiem savas ziņas mazākumtautību valodās. Droši vien ne visi no šiem projektiem būs veiksmīgi. Taču ir redzams, ka interese par šo nišu ir, un NEPLP pieliks maksimālas pūles, lai projekti startētu pēc iespējas ātrāk. Februārī, izsludinot konkursus medijiem par iespēju saņemt finansējumu, NEPLP izšķīrās atbalstīt ziņu un informatīvi analītisko saturu tikai latviešu valodā. Skaidrojums tam ir pavisam vienkāršs – ja runājam par televīzijām, šobrīd komerctirgū nav neviena nacionāla līmeņa spēlētāja, kurš jau veidotu šādu saturu mazākumtautību valodās. Savukārt atņemt finansējumu jau veiksmīgi sevi pierādījušiem medijiem, kas veido saturu valsts valodā, par labu kaut kam nezināmam, nebūtu pieņemami. Komerctelevīzijām vispirms būtu jāizveido projekts, jāparāda tā darbība praksē, jāparāda, kas tas tieši ir un tad arī būs iespēja saņemt valsts finansējumu. Nevis otrādi – ka valsts maksā milzīgas summas, neko nezinot par konkrēto projektu un tā lojalitāti Latvijas valstij. Līdz ar to kāds no jaunajiem projektiem nākotnē noteikti varētu pretendēt uz NEPLP finansējumu, taču šobrīd tādu piešķirt būtu tuvredzīgi.

Tieši tāpat NEPLP neatbalstīja “LTV7” ziņu nodošanu “PBK”. Lai gan pavasarī šāds solis attaisnojās, šobrīd situācija ir pavisam cita. “PBK” par dezinformācijas izplatīšanu par Covid-19 ir saņēmis divus sodus 16 000 eiro apmērā (piemēram, tika apgalvots, ka vīrusu var ārstēt, ēdot siļķi, un ka tā esot zema lipīguma infekcija), programma joprojām nav atgriezusies “TET” piedāvāto programmu pulkā (sarunas par to notiek), un NEPLP rīcībā ir arī pilna informācija par to, kādus līgumus saviem sadarbības partneriem piedāvā slēgt “PBK”. Sabiedriskā medija radītajam saturam ir jābūt publiski pieejamam, NEPLP ir pieņēmis lēmums par tā nodošanu citiem medijiem, taču katrs gadījums ir jāvērtē individuāli.

Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji ir jāuzrunā, un šobrīd tiek ieguldīts nozīmīgs darbs, lai tas notiktu. Taču vienlaikus katram solim ir jābūt pārdomātam, un NEPLP ir pārliecināta, ka šobrīd spertie soļi pozitīvā virzienā neatgriezeniski izmainīs Latvijas informatīvās telpas drošību.