NEPLP meklē risinājumus mūsdienīgai vienota sabiedriskā medija mājvietai

15.09.2020 12:54
Izdrukāt:

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sagatavojusi un iesniegusi LR Finanšu ministrijā sākotnējo pieteikumu Eiropas Savienības finansējuma piesaistei mūsdienu prasībām atbilstošas, energoefektīvas sabiedriskā medija mājvietas vajadzībām.

Pieteikumā, kas balstīts uz eksperta sagatavotiem priekšlikumiem, iekļauti divi iespējamie risinājumi: esošās Latvijas Televīzijas ēkas Zaķusalā atjaunošana un pārbūve vai jaunas, bet mazākas sabiedriskā medija ēkas izbūve. Abi scenāriji paredz iespēju izveidot multimediju studiju Vecrīgā, kā arī saglabāt esošo LR 1. studiju vai izveidot līdzvērtīgu skaņu ierakstu studiju, ko kā prasību izvirza Latvijas Radio.

“Šobrīd nav pieņemts konkrēts lēmums par to, vai vienotajam sabiedriskajam medijam labāks risinājums būtu esošās LTV ēkas pārbūve vai jaunas ēkas būvniecība. Taču ir skaidrs, ka esošās LTV un LR ēkas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī ar pārlieku augstām uzturēšanas izmaksām un ka sabiedriskie mediji Latvijā ir pelnījuši mūsdienu prasībām atbilstošu, energoefektīvu ēku. Par to runāts sen,” saka NEPL padomes locekle Ieva Kalderauska.

Pieteikums par 56,5 miljonu eiro piesaisti no ES fondiem nosūtīts LR Finanšu ministrijai. Savukārt Ministru kabinets to tālāk varētu iesniegt Eiropas Komisijas pārvaldītai budžeta programmai “Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms”. Saskaņā ar šī gada jūlijā Eiropadomes definēto šī mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt Covid - 19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Lēmumu par to, vai NEPLP piedāvātie risinājumi atbilst finansējuma piešķiršanai izvirzītajiem mērķiem par sabiedriski nozīmīgu reformu īstenošanu, Eiropas Komisija plāno pieņemt 2021. gada pavasarī.   

“Šī ir unikāla iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu, kas palīdzētu realizēt gadiem loloto plānu par spēcīga, neatkarīga, efektīva un vienota sabiedriskā medija izveidi Latvijā, līdzīgi, kāds izveidots vairums Eiropas Savienības dalībvalstu.  Pieteikuma sagatavošanā ņemtas vērā gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijas vajadzības, tostarp prasība, ka jaunajai mājvietai jāatrodas Rīgas centrā, lai žurnālisti spētu operatīvi atspoguļot valstī notiekošo,” uzsver padomes loceklis Jānis Eglītis, norādot, ka šobrīd projekts ir pašā sākumstadijā un tā pilnveide tiks turpināta, gatavojoties pozitīvam Eiropas Komisijas lēmumam. 

“Ceru, ka Saeima nekavēsies ar jaunā Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidi, kas varētu pārņemt sabiedrisko mediju pārvaldību un rūpēties par vienota sabiedriskā medija tālāku attīstību, tostarp izstrādājot un realizējot apvienotā medija koncepciju un virzot tai atbilstošas mājvietas nodrošināšanu,” tā atzina Ieva Kalderauska, norādot - “Esmu pārliecināta, ka stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā, tostarp konkrēta, detalizēta projekta izstrādē ir ļoti svarīgi iesaistīt abus sabiedriskos medijus un to darbiniekus”.  

Pašreizējās LTV un LR ēkas – ļoti sliktā tehniskā stāvoklī; atjaunošanai nepieciešami 98,8 miljoni eiro

Saskaņā ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio sniegto informāciju Latvijas Televīzijas ēkai nav veikti nopietni kapitālieguldījumi kopš tās izbūves pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Savukārt Latvijas Radio ēkai nav bijuši pietiekami kapitālieguldījumi kopš pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem, kad tā tika pārbūvēta radio vajadzībām.  

Atsevišķu Latvijas Radio ēkas konstruktīvo elementu un sistēmu kopējais stāvoklis vērtējams kā kritisks. Savukārt attiecībā uz LTV ēku tās vadība ir brīdinājusi - ja ēka vidējā termiņā netiks pienācīgi atjaunota, var rasties būtiski konstrukciju nestspējas, cilvēku drošības un LTV darbības nepārtrauktības riski.

Abu sabiedrisko mediju iesniegtie finanšu pieprasījumi liecina, ka esošo ēku renovācijai un uzturēšanai tuvāko gadu laikā nepieciešami  98,8 miljoni eiro.  

Iespējamie risinājumi: LTV ēkas pārbūve vai jaunas ēkas izbūve                                                                                                 

NEPLP piesaistīts eksperts analizēja divus iespējamos risinājumus, kas izvirzīti, ņemot vērā gan abu ēku augstās renovācijas izmaksas, gan arī plānu nākotnē apvienot abus sabiedriskos medijus.

Izvērtētie risinājumi:  

  • esošās LTV ēkas Zaķusalā atjaunošana un pārbūve, vienlaikus paredzot kvalitatīvas multimediju studijas izbūvi Vecrīgā (iespējams, esošajās LR telpās); 
  • jaunas energoefektīvas ēkas būvniecība, vienlaikus paredzot kvalitatīvu multimediju studiju izbūvi Vecrīgā (iespējams, esošajās telpās). Ēkas kopējā platība ~ 25 tūkstoši m2, kas ir par trešdaļu mazāk nekā patreizējās LTV ēkas platība. 

Abi risinājumi paredz iespēju saglabāt esošo Latvijas Radio 1. studiju vai izveidot līdzvērtīgu skaņu ierakstu studiju.  

Saskaņā ar eksperta ieteikumiem zemes gabalam jaunas ēkas būvniecības gadījumā jāatrodas Rīgā, dzelzceļa loka iekšpusē, ne vairāk kā 3 km rādiusā ap Vecrīgu, vēlams Daugavas labajā krastā, un tam būtu jābūt valstij vai pašvaldībai piederošam.

Indikatīvie aprēķini liecina, ka šo risinājumu aptuvenās minimālās izmaksas var būt no 52 līdz gandrīz 57 miljoniem eiro, neskaitot mēbeļu,  satura veidošanas un apraides tehnoloģisko iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas.

“Turpinot vienotas sabiedrisko mediju ēkas izveides procesu, ir nepieciešams kopā ar LTV un LR, tajā skaitā sabiedrisko mediju vienoto portālu LSM.LV, izvērtēt un noteikt apvienotā medija vajadzību detalizāciju. Tā jāizstrādā atbilstoši moderna Latvijas sabiedriskā medija stratēģiskās attīstības vīzijai, kam tālāk jau seko konkrēta projekta izstrāde. Īstenojot projektu, ir jānodrošina tā caurskatāmība un sabiedrības iesaiste,” saka padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete

I.Kalderauska piebilst: “Jāņem vērā, ka esošā LTV ēka ir par lielu mūsdienīgu mediju vajadzībām un, paliekot esošā LTV ēkā, jebkurā gadījumā daļu telpu var nākties nodot citu iestāžu vai uzņēmumu vajadzībām. Tā rezultātā sabiedriskajam medijam var nākties nodarboties ar tam neraksturīgām funkcijām.” 

Igaunijas piemērs liecina, ka apvienotā sabiedriskā medija vajadzībām ēkas platība veido ap 25 tūkstošiem m2. Vienlaikus medijā strādā gandrīz divas reizes vairāk darbinieku nekā šobrīd LTV un LR kopējais darbinieku skaits. LTV un LR abu ēku kopējā platība ir vairāk nekā 42 tūkstoši m2. Bet Zaķusalas ēkas platība ir 36,9 tūkstoši m2, kas ir teju par trešdaļu lielāka nekā varētu būt nepieciešams.  

Saskaņā ar aplēsēm pārbūvēta vai  jauna ēka sniegtu būtiskus energoefektivitātes ietaupījumus.  

Saskaņā ar LTV ēkas enerģijas patēriņa pārskatu siltumenerģijas patēriņš pēdējo sešu gadu laikā veidoja vidēji 108 kWh/m2 gadā. Saskaņā ar ekspertu norādīto, realizējot kapitālo remontu un veicot papildu pasākumus, būtu iespējams pat 2,5 reizes uzlabot apkures energoefektivitāti, patēriņu mazinot zem 45 kWh/m2 gadā. Tādējādi esošajā ēkā varētu ietaupīt 60% no apkures izmaksām. Savukārt jaunas ēkas gadījumā ar ievērojami mazāku telpu platību kopējais apkures siltumenerģijas ietaupījums sasniegtu pat 70%.