NEPLP izstrādājusi vadlīnijas sabiedrisko mediju darbībai pēc iziešanas no reklāmas tirgus

30.12.2020 14:55
Izdrukāt:

Jaunais 2021. gads mediju nozarē nāks ar vēsturisku pagriezienu – Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.LV - izies no reklāmas tirgus. Tādējādi tie būs neatkarīgi no reklāmas ieņēmumiem. Bet skatītājiem un klausītājiem reklāmas “paužu” vietā nākamgad būs pieejamas vairāk nekā 1000 stundas jaunu raidījumu un cita kvalitatīva satura.

Lai pāreja notiktu, balstoties uz skaidriem un saprotamiem principiem, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izstrādājusi vadlīnijas sabiedrisko mediju darbībai ārpus reklāmas tirgus.

Vadlīnijas apraksta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā pieļautos izņēmuma gadījumus, kad sponsorēšana, informatīvu paziņojumu izvietošana vai pašreklāma ir pieļaujama. Kā pamatprincips izvirzīts tas, ka sabiedriskie mediji no šīm darbībām nedrīkst pelnīt vai kropļot konkurenci reklāmas tirgū.  

“Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir ļoti būtisks, uz attīstību vērsts solis mediju nozarē, kas gaidīts jau vairāk nekā 20 gadus. Skatītāji un klausītāji pamanīs, ka sabiedriskajos medijos vairs nebūs reklāmas “paužu” un būs jauni raidījumi. Taču šis solis sniedz arī daudz plašākus ieguvumus sabiedrībai un mediju videi. Mūsu mērķis ir nodrošināt sabiedriskajiem medijiem neatkarību no reklāmas tirgus, komerciālās ietekmes un ar valsts finansējuma palīdzību paaugstināt vietējā satura kvalitāti, daudzveidību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Viņš uzsver, ka “spēcīgi sabiedriskie mediji ir svarīgi, lai uzstādītu augstu kvalitātes latiņu mediju videi kopumā un to stiprinātu. Vienlaikus mums jārūpējas, lai arī vietējie komercmediji varētu attīstīties un paaugstināt satura kvalitāti, jo visi mediji kopā veido mūsu informatīvās telpas drošību. Tāpēc padome ļoti rūpīgi sekos līdzi, lai nebūtu iespējama reklāmas tirgus kropļošana”.

“Izejot no komerciālās reklāmas tirgus, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un sabiedrisko mediju vienotā portāla LSM.LV saturs iedzīvotājiem kļūst daudzveidīgāks, bagātīgāks un arī pieejamāks platformās, kurās auditorijas šo saturu lieto. Sabiedriskie mediji pievērsīs arvien lielāku lomu arī iedzīvotāju iesaistei satura veidošanā, veidojot dialoga platformu sabiedrībā. Vienlaikus sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina satura un tehnoloģiskā attīstība, kļūstot par mediju nozares kvalitātes etalonu. Neatkarība no reklāmas ieņēmumiem ļaus tiem radīt iedzīvotājiem un dažādām sabiedrības grupām svarīgus raidījumus, un tie nebūs spiesti vienlaikus cīnīties par reklāmdevēju interesējošās maksātspējīgās auditorijas piesaisti, lai gūtu ieņēmumus. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka izņēmuma gadījumos sabiedriski nozīmīgi paziņojumi par sponsorēšanu un līdzfinansējumu ir atļauti, jo LTV, LR un LSM.LV pilda arī nozīmīgu sociālu un kultūras institūcijas lomu,” saka NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

NEPLP locekle Ieva Kalderauska, kuras pārziņā ir Latvijas Televīzijas pārraudzība, atzīmē, ka “līdz ar iziešanu no reklāmas tirgus, Latvijas Televīzija pašreizējo reklāmas “paužu” vietā radīs vairāk nekā 700 stundas papildu jauna oriģiālsatura pirmizrāžu gadā jeb vidēji gandrīz 15 stundas katru nedēļu. Skatītājiem būs pieejama daudzveidīgāka televīzijas programma, kas informē, izglīto un izklaidē, aptverot arvien plašāku sabiedrības daļu. Piešķirtais valsts finansējums ļaus televīzijai turpināt attīstīties arī digitālās vides virzienā un attīstīt jaunus satura formātus.”

Viņa piebilda, ka arī sabiedrisko mediju veidotajā saturā vairs nedrīkstēs būt reklāmdevēju ietekmes un, piemēram, ceļojumiem vai ēdieniem veltītā raidījumā nedrīkstēs īpaši izcelt kāda uzņēmuma vārdu vai tā zīmolu, veicinot tā atpazīstamību.

Savukārt par Latvijas radio pārraudzību atbildīgais NEPLP loceklis Jānis Eglītis uzsver, ka “Latvijas Radio pašreizējo reklāmas “paužu” vietā radīs vairāk nekā 400 stundas jauna oriģinālsatura pirmizrāžu, attīstot arī podkāstus un citus mūsdienīgus satura formātus.”

Vadlīnijas turpinās pilnveidot

“Vadlīnijas ir izstrādātas atbilstoši sabiedrisko mediju darbību regulējošajiem likumiem, kā arī sadarbojoties ar sabiedriskajiem medijiem un analizējot kaimiņvalstu pieredzi, kur šis process jau noticis iepriekš. Svarīgi, lai jaunā kārtība stiprinātu mediju vidi, uzturētu sabalansētu tirgu un to nekropļotu. Šī būs mums visiem jauna pieredze. Tādēļ vadlīnijas arī nākamgad plānots pilnveidot. Ja rodas kādi ierosinājumi vai neskaidrības attiecībā uz vadlīniju piemērošanu praksē, aicinām droši sazināties ar mums! Esam gatavi tās papildināt, ņemot vērā praktiskās dzīves situācijas,” aicina NEPLP loceklis Jānis Eglītis.

Pēc viņa teiktā padome turpina izvērtēt iespēju, kā sabiedrisko mediju veidoto saturu nodot pārraidīšanai arī komercmedijos, lai par sabiedrības līdzekļiem radītie raidījumi varētu sasniegt arī to sabiedrības daļu, kas ikdienā sabiedriskos medijus nepatērē.

Saskaņā ar vadlīnijām sabiedriskie mediji no 2021. gada 1. janvāra raidījumos nedrīkstēs iekļaut komerciālus paziņojumus, kas mudina iegādāties konkrētu preci vai pakalpojumu. Pieļaujami tikai atsevišķi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktie izņēmumi.

Vadlīnijas paredz iespēju īstenot sponsorētus un līdzfinansētus kultūras, sporta, izglītojošos raidījumus un sociālos projektus, kā arī filmas un ekranizējumus. Taču, lai nekropļotu tirgus konkurenci, nav atļauts tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus. Vadlīnijas nosaka informācijas izvietošanas iespējas par finansējuma avotiem un paredz noteiktu saskaņošanas kārtību šādiem projektiem. Līdzīgi vadlīnijas atrunā arī iespēju izvietot paziņojumus par sabiedriski nozīmīgiem pasākumiem un kopprojektu veidotājiem.

Publicēt varēs arī paziņojumus par VAS “Latvijas Loto” organizēto izložu rezultātiem un izložu laimestu uzkrājumiem, kā arī sociālos paziņojumus, sabiedriskas nozīmes sludinājumus, vēstījumus, kuri skaidro Satversmes pamatvērtības, aicinājumus uz labdarību un citus aicinājumus, kas ir sabiedrības interesēs. Tāpat būs atļautas sabiedrisko mediju pašreklāmas, kā arī bezmaksas raidlaiks priekšvēlēšanu aģitācijai un paziņojumiem par tikšanos ar vēlētājiem.

Savukārt reklāmas klipus atļauts izvietot tikai tādos gadījumos, kad prasība pārraidīt  reklāmas klipu ir licences līguma neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējams iegūt īpaši svarīgu pasākumu pārraidīšanas tiesības. Šādi licences līgumi ir, piemēram, par ziemas vai vasaras olimpisko spēļu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku translācijām u.c.

Vadlīnijās noteiktās prasības attiecas arī uz neatkarīgo producentu veidotiem satura projektiem.

Plašāk ar vadlīnijām un tajās paredzēto kārtību aicinām iepazīties NEPLP mājaslapā: www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedrisko-mediju-nolikums

Atgādinām, ka 2018. gadā Saeima pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ar 2021. gada 1. janvāri. Šis princips nostiprināts arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Sabiedriskie mediji negūst reklāmas ieņēmumus arī 9 citās Eiropas valstīs, tajā skaitā lielākoties Skandināvijas valstīs, kā arī Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un attīstībai 2020. gadā no valsts budžeta piešķirti 5,5 miljoni eiro, bet 2021. gadam piešķirts finansējums vēl 8,3 miljonu eiro apmērā. Tas paredzēts sabiedrisko mediju darbības stabilitātei un attīstībai. Savukārt daļa sabiedrisko mediju līdzšinējo reklāmas ieņēmumu turpmākajos gados varētu nonākt komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu reklāmas tirgū. 

Latvijā sabiedriskajiem medijiem ilgstoši bijis nepietiekams finansējums, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, deficīts veidojis aptuveni 10 miljonus eiro gadā. Taču nākamgad, pateicoties valsts dotācijai pilnā apmērā, sabiedrisko mediju kopējie ieņēmumi pieaugs par vairāk nekā 5,5 miljoniem eiro, pārsniedzot 36 miljonus eiro, kas atkarībā no tautsaimniecības attīstības var sasniegt 0,14% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tādējādi tas ļaus sabiedrisko mediju finansējumam pietuvoties Eiropas Savienības vidējam līmenim, kas 2018. gadā bija 0,16% no iekšzemes kopprodukta.