NEPLP atkārtoti aicina Saeimu pārskatīt kreditēšanas reklāmu ierobežošanu

03.06.2019 14:41
Izdrukāt:

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atkārtoti vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un Saeimas komisijām ar aicinājumu atlikt grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā stāšanos spēkā. Pārtraucot kreditēšanas reklamēšanu, pastāv reāls risks, ka samazinoties nacionālo mediju satura apjomam un kvalitātei, auditorija pārorientēsies uz pārrobežu medijiem vēl daudz lielākā pakāpē, nekā līdz šim.

Paredzēts, ka kreditēšanas reklāmas ierobežojumi stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā. NEPLP turpina saņemt mediju un NVO viedokļus par šo ierobežojumu strukturālo negatīvo ietekmi uz nacionālo mediju vidi, tās konkurētspēju, daudzveidību, ilgtspēju un arī uz informatīvās vides drošību kopumā. Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas aplēsēm likuma 8.3 panta “Patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi” prognozējamās sekas būs apmēram 1/3 no Latvijas reklāmas resursu kopapjoma jeb apmēram 24,5 līdz 26 milj. euro.  Arī valsts SIA  Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir informējuši, ka tiek būtiski neiegūtie ieņēmumi, kurus rosinās kompensēt Ministru Kabinetam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Latvijas Republikas 12. Saeima 2018.gada 4.oktobrī apstiprināja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka plašus ierobežojumus kreditēšanas reklāmai. Šie ierobežojumi attiecas vienīgi uz Latvijas jurisdikcijā esošajiem medijiem. Grozījumi neierobežo pārrobežu medijus, t.sk. nedz elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, nedz arī interneta vietnes, video koplietošanas platformas un sociālos medijus.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsver, ka pašreiz spēkā esošā regulējuma ietvaros efektīvs risinājums tā saukto "ātro kredītu" ierobežošanai joprojām nepastāv, taču apstiprinātajā redakcijā likums nevis nosaka specifiskus ierobežojumus ātrajiem kredītiem, bet gan ierobežo jebkādu kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, t.sk. preču iegādi uz nomaksu, hipotekāro kreditēšanu u.tml. “Diemžēl likuma anotācijā vispār nav aprēķinu par ietekmi uz mediju ekonomiku, kas ir tieši saistīta ar nacionālās informatīvās vides apjomiem, daudzveidību un kvalitāti,” uzsver D.Ķezbere, papildinot, ka  tas dziļi skars gan Latvijas komercmedijus, gan sabiedriskos medijus.