Ar valsts atbalstu Covid krīzes laikā nodrošināts darbs 276 žurnālistiem un citiem satura veidotājiem

22.12.2020 13:39
Izdrukāt:

Covid-19 krīzes dēļ pavasarī Latvijas mediji zaudēja trešdaļu ieņēmumu, taču, pateicoties valsts atbalstam, komerciālās televīzijas un radiostacijas varēja turpināt veidot nozīmīgu, daudzveidīgu saturu, nodrošinot darbu 276 mediju darbiniekiem, kuri saņēma arī pilnu sociālo apdrošināšanu.

Covid-19 krīzes laikā pavasarī Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedriskā pasūtījuma ietvaros atbalstīja 22 komercmedijus, kuriem 1,075 miljonu eiro finansējums ļāva veidot 63 raidījumus, tostarp populārākos un kvalitatīvākos ziņu un analītiski pētnieciskos satura projektus, kas nodrošināja  darbu un sociālās garantijas 276  žurnālistiem, operatoriem, montāžistiem un citiem satura veidotājiem.

NEPLP atbalsts informatīvās telpas stiprināšanai bija ļoti nepieciešams un sedza aptuveni trešo daļu no komercmediju reklāmas ieņēmumu krituma. NEPLP apkopotā informācija par pirmo pusgadu liecina, ka Covid-19 krīzes laikā pavasarī 22 pašmāju radio un televīziju reklāmas ieņēmumi samazinājās par 3,3 miljoniem eiro jeb 36%, kas būtiski ietekmēja mediju kopējo darbību.

Pateicoties valsts finansējumam, sabiedrībai bija pieejami tādi populāri raidījumi kā “Nekā Personīga”, “Bez Tabu”, “Zoopasta”, "Rīta šovs Tik Tik Tik", “TV3 ziņas”, “900 sekundes”, “Radio Skonto ziņas”, “Radio SWH galvenās stundas ziņas” un daudzi citi. Attiecīgi ārkārtējās situācijas laikā komercmedijos tika nodrošinātas darbavietas 276 cilvēkiem, nodrošinot atalgojumu un sociālās garantijas.

TV3 raidījuma “Nekā personīga” producente Arta Ģiga atzīst: “Covid-19 radītās krīzes dēļ piesardzīgums mediju biznesā bija ļoti liels. Nezinu, vai bez valsts atbalsta raidījums “Nekā personīga” varētu pabeigt sezonu, jo pētnieciskā žurnālistika ir ļoti dārga. Tas ir ļoti vērtīgs labas gribas solis, ka valsts neatstāj šīs problēmas tikai uz uzņēmēju pleciem, bet palīdz tās risināt. Pirmo reizi mediju jomā bija tāds atbalsts, kurā valsts parādīja, ka tai ir svarīga visa mediju sistēma kopumā, tajā skaitā komercmediji, jo katram medijam ir sava auditorija, ko tas sasniedz, un tas viss ir līdzvērtīgi svarīgi.”

Viņa norāda, ka “gan Kultūras ministrija, gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ļoti ātri un operatīvi reaģēja uz ārkārtējo situāciju un paveica labāko, ko varēja tajā brīdī darīt. Pēdējo gadu laikā tik liels atbalsts medijiem nav bijis – valsts ir sapratusi, ka situācija ir kritiska un atbalsts nepieciešams”.

 

“ReTV” Ziņu dienesta vadītāja Dana France: “No valsts finansējuma bija atkarīgs - būs vai nebūs kvalitatīvas ziņas, būs vai nebūs, piemēram, ReTV Ziņu dienests, vai visi darbinieki medijā turpinās darbu vai nē. Būtiski, ka šajos pandēmijas apstākļos, pateicoties finansējumam no valsts, ir iespējams garantēt mediju neatkarību. Pretējā gadījumā būtu liels risks pakļaut medijus dažādām ietekmēm. Vēl viens aspekts - pateicoties valsts finansējumam medijiem, iepriekš un šobrīd iespējams sniegt informāciju no reģioniem. ReTV, sadarbojoties ar partneriem visā valstī, redz, ka bez valsts finansējuma daudzas reģionālās televīzijas vienkārši nespētu pastāvēt un jau šobrīd būtu slēgtas.”

Radio balss un “Radio SWH” Ziņu dienesta vadītāja Inese Vaikule: “NEPLP konkursi ir Latvijas nacionālo mediju atbalsta projekti, kas pilda ļoti svarīgu funkciju  īpaši laikā, kad uzņēmumu reklāmas nauda aizplūst uz globālajiem interneta medijiem un pandēmijas krīzes laikā kopumā vietējo uzņēmumu interese un spēja reklamēties mazinās. Konkursi dod iespēju komercmedijiem atbalstīt kvalitatīvus ziņu dienestus, kas ikdienā seko līdzi aktualitātēm, kā arī veido raidījumus par aktuālām tēmām.”

“RīgaTV 24” žurnāliste Velta Puriņa: “Esam atbalsta plecs sabiedrības interesēm tāpat kā visa mediju telpa kopumā. Mediju darba efektivitāte un stiprums daudzējādi ietekmējas no valsts atbalsta, no valsts vadītāju stājas par informatīvās telpas, valsts un tautas stiprības un nacionālās drošības vērtību. Valsts atbalsts medijiem ir ārkārtīgi būtisks. Tas nozīmē sabiedrības pašapziņas izaugsmi.”

“Dati liecina, ka komercmedijiem piešķirtais valsts atbalsts 1,075 miljonu eiro apmērā Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai šī gada pavasarī ir bijis kritiski svarīgs, vismaz daļēji kompensējot reklāmas ieņēmumu samazinājumu, lai mediji varētu turpināt radīt  vietējā satura raidījumus un nebūtu spiesti samazināt darbinieku skaitu,” saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

“Laikā, kad komerciālo mediju nozare piedzīvo smagāko krīzi valsts vēsturē, esam spējuši nodrošināt 22 komercmediju darbības nepārtrauktību un vietējā satura radīšanu. Reklāmas ieņēmumi pavasarī vidēji samazinājās gandrīz par 40%, un pie šāda krituma daudzos medijos būtu notikušas masveida darbinieku atlaišanas, kā rezultātā sabiedrība nesaņemtu ļoti būtisku apjomu iemīļota un svarīga vietējā satura. Piemēram, analītiskie un pētnieciskie raidījumi varētu izzust pilnībā, jo to veidošana ir visdārgākā. Tas savukārt varētu atstāt neatgriezeniskas sekas uz informatīvas telpas drošību,” saka NEPLP loceklis Patriks Grīva, kura pārziņā ir komercmediju jautājumi.

“Krīze ir parādījusi, cik strauji ir iespējams ievainot vietējo mediju vidi, sarūkot reklāmas ieņēmumiem, un cik būtiska loma ir mediju atbalstam, lai stiprinātu Latvijas informatīvo un kultūras telpu. Paredzams, ka mediju atbalsta instrumentu nozīme arvien palielināsies. Vienlaikus medijiem ir jāmeklē jaunas uzņēmējdarbības formas, lai nodrošinātu to darbību un ilgtspēju digitālajā laikmetā,” uzsver NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

“Mēs nedrīkstējām pieļaut situāciju, ka jau tā būtiski cietusī mediju vide, kas ekonomisku apsvērumu dēļ zaudē spēcīgus ziņu un informācijas centrus, turpinātu brukt. Tādēļ valsts atbalsts komercmedijiem krīzes laikā bija un būs ļoti svarīgs,” piebilst NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

“Ļoti būtiski, ka piešķirtais atbalsts vairāk nekā 270 satura radītājiem Covid krīzes laikā  nodrošināja pilnu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu klāstu, jo mediju jomā plaši izplatīta ir prakse, ka žurnālisti nesaņem vai daļēji saņem sociālās garantijas. Līdzīga prasība tiks ietverta arī nākamā gada konkursos, jo, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija, 83 satura veidotāji, beidzoties NEPLP atbalstam, zaudēja darba līgumus,” uzsver par vietējā satura attīstīšanu atbildīgais NEPLP padomes loceklis  Jānis Eglītis.

Pavasarī konkursu rezultātā valsts atbalstu saņēma 9 komerctelevīzijas un 13 komerciālās radiostacijas. Ar valsts atbalstu sabiedrībai tika nodrošināti 24 televīzijas un 39 radio raidījumi, tajā skaitā arī medijos, kas raida mazākumtautību valodās.

NEPLP apkopotie dati liecina, ka medijiem, kam konkursu rezultātā piešķirti līdzekļi no valsts budžeta, kopējie reklāmas ieņēmumi 2020. gada martā, kad ārkārtējais stāvoklis tika izsludināts mēneša vidū, samazinājās par 616 tūkstošiem eiro jeb 22%. Savukārt aprīlī kritums sasniedza 1,4 miljonus eiro jeb par 44% un maijā –  1,3 miljonus eiro jeb 42%, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu. Kopumā 15 no 22 atbalstu saņēmušajiem medijiem reklāmas ieņēmumi veido būtiskāko daļu - vairāk nekā 50% apgrozījuma vai ir vienīgais uzņēmumu ieņēmumu avots. Dati liecina, ka šo - elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū lielāko uzņēmumu- reklāmas ieņēmumu kritums pusgadā sasniedza 4 miljonus eiro jeb 27%.