Starptautiskā sadarbība

05.10.2012 00:00
Izdrukāt:

Par Lielbritānijas mediju regulatora „Ofcom” brīdinājumu televīzijas kanāliem „REN TV Baltic” un „Mir Baltic”

Lielbritānijas mediju regulators „Ofcom” (Ofcom) 24.septembra biļetenā publicējis atzinumu, ka Latvijā raidošie televīzijas kanāli „REN TV Baltic” un „Mir Baltic” pārkāpuši Lielbritānijas mediju regulas, pārraidot videoklipus ar aicinājumu parakstīties par valodu referenduma rīkošanu. Pārkāpumi konstatēti abu kanālu ēterā 2011.gada novembrī pirms referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.

„Ren TV Baltic” un „Mir Baltic” apraides tiesības izsniegtas Lielbritānijā uzņēmumam „Baltic Media Alliance Limited” (BMA). Tā kā abi televīzijas kanāli darbojas uz Lielbritānijā izsniegtas licences pamata, tiem ir saistošs Lielbritānijas mediju regulējums.

Ofcom pārbaudi veicis uz sūdzības pamata, ko viņiem iesniedza Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija.

Ofcom ir lēmis, ka abi televīzijas kanāli ir pārkāpuši virkni Lielbritānijas mediju regulas punktu (tulkojumam ir informatīvs raksturs):

2.2. punkts nosaka, ka programmas faktisko apstākļu vai notikumu attēlojums nedrīkst būtiski maldināt auditoriju (skatītājus).

5.4. punkts nosaka, ka programmās nedrīkst iekļaut pakalpojuma sniedzēja uzskatus un viedokļus politiskās vai komerciālās diskusijās un valsts politikas jautājumos.

5.11. punkts nosaka, ka pakalpojuma sniedzējam jāsaglabā pienācīga objektivitāte nozīmīgās politiskās vai komerciālās diskusijās un nozīmīgos valsts politikas jautājumos.

5.12. punkts nosaka, ka nozīmīgās politiskās un komerciālās diskusijās un nozīmīgos valsts politikas jautājumos jāatspoguļo pēc iespējas plašāks viedokļu loks. Viedokļi un fakti nedrīkst būt sagrozīti.

9.2. punkts nosaka, ka redakcionālajam saturam ir jābūt nošķirtam no reklāmas.

Reklāmas bijušas maldinošas, liekot skatītājiem domāt, ka tās tapušas ar CVK līdzdalību, tādējādi ietekmējot vēlētāju rīcību attiecībā uz parakstu vākšanu un potenciālo referendumu. Pārraidītie video nebijuši skaidri nošķirti no mediju satura, un tie saturējuši tiešu aicinājumu doties parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Reportāžas bijušas vienpusīgas, neatainojot viedokļu daudzveidību. Rezumējot iepriekšminēto, pārkāpumu būtība ir politiskās neitralitātes neievērošana, skatītāju maldināšana un reklāmas nenodalīšana no mediju satura. Lielbritānijas mediju regulējums ir stingrs prasībās pēc politiskās neitralitātes, pārraidīt politiskās reklāmas ir aizliegts.

BMA pārkāpumu neatzīst. Ofcom ir brīdinājis BMA, ka līdzīgu pārkāpumu gadījumā nākotnē tiks piemēroti likumā noteiktie soda mēri.

No 18.-19.oktobrim paredzēta NEPLP priekšsēdētāja vietnieces A.Dulevskas un juristes I.Pelšes vizīte Ofcom.

Russian language referendum item; REN TV Baltic & Mir Baltic, November 2011, various dates and times

http://stakeholders.ofcom.org.uk/binaries/enforcement/broadcast-bulletins/obb214/obb214.pdf

Atzinums

Sagatavotājs:

Sanita Blomniece

 

Aktualitātes

Š.g. 12.martā, notika Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) tikšanās ar augsta līmeņa ekspertu grupas par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu Eiropas Savienībā (ES) vadītāju Vairu Vīķi-Freibergu. Tikšanās laikā Vaira Vīķe–Freiberga uzaicināja Padomi piedalīties augstāk minētās ekspertu grupas izbraukuma sēdē Rīgā šī gada 17.aprīlī un aicināja pārdomāt un sagatavot ziņojumu, kas ir tie jautājumi Eiropas kontekstā, ko Latvija vēlas izcelt saistībā ar demokrātijas un plurālisma principu saglabāšanu.

Problēma, kas ir aktuāla gan Latvijas, gan visas Eiropas mērogā, ir plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrēšanās. NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants iepazīstināja V.Vīķi-Freibergu ar „MTG Broadcasting AB” (MTG) darījumu ar AS „Neatkarīgie nacionālie mediji”, paužot bažas, kā saglabāt mediju piedāvājuma daudzveidību, samazinoties mediju īpašnieku daudzveidībai. „Ja runājam par nacionālajām komerctelevīzijām, kas raida latviešu valodā, runa nav pat par dominējošo stāvokli, bet gan par monopolstāvokli,” norādīja NEPLP priekšsēdētājs. „Mūsu uzdevums ir sekot līdzi, lai Konkurences padome, vērtējot telekanālu apvienošanos, skatītu arī mediju daudzveidības dimensiju, kā arī piedalīties saistošo noteikumu izstrādē, kas būs jāievēro apvienošanās dalībniekiem gadījumā, ja apvienošanās notiks,” turpināja NEPLP priekšsēdētājs.

Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums, ka daļa Eiropas informācijas telpas un demokrātiskās vērtības ir pakļautas Krievijas politiski kontrolēto elektronisko mediju iedarbībai. Īpaši aktuāla šī problēma ir Baltijas valstīm. NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska norādīja, ka tā ir tikai ideoloģijas problēma, ja Krievijā veidots kanāls nepiedalās reklāmas tirgū. Taču, ja kanāls piedalās arī reklāmas tirgū, tā ir arī problēma nacionālo telekanālu izdzīvošanai. Atbildot uz V.Vīķes-Freibergas jautājumu, kādas ir iespējas ierobežot kaimiņvalsts televīzijas programmu izplatīšanu Latvijā, Ainārs Dimants minēja EPL likumā noteikto valodas proporciju, programmu paketēšanas nosacījumus, kā arī Latvijā veidotā satura īpatsvaru programmu piedāvājumā. „Tas ir ES likumdošanas jautājums, ko varētu risināt ar ekspertu grupas palīdzību”, atzina Padomes loceklis Gints Grūbe.

Lai gan pašlaik Eiropas līmenī ir daudz pētījumu par mediju brīvības un plurālisma jautājumiem un notiek daudz aktivitāšu šajā jomā, līdz šim jautājums par Krievijas kaimiņvalstu situāciju nav aktualizēts nevienā no pēdējā laika pētījumiem, kas zināmi V.Vīķei-Freibergai un NEPLP. Vaira Vīķe-Freiberga pauda gatavību uzrunāt šo jautājumu ekspertu grupā un, iespējams, sniegt priekšlikumus Eiropas Komisijai jautājuma risināšanai - „ko iesākt Eiropas Savienības perifērijā ar Eiropas Savienības standartu ievērošanu demokrātijas funkcionēšanai”.

Runājot par sabiedrisko mediju izaicinājumiem un problēmām, Gints Grūbe pieminēja, ka sabiedriskie mediji Latvijā ir ierobežoti politiķu piešķirtās dotācijas ietvaros, jo abonentmaksas nav izdevies iedzīvināt. Pašlaik sabiedrība nav gatava maksāt par sabiedrisko mediju. Gan NEPLP, gan V.Vīķe-Freiberga bija vienisprātis, ka jāveicina sabiedrības izpratne par sabiedrisko mediju nozīmību, lai attīstītos analītiskā un pētnieciskā žurnālistika.

ES likumdošanas kontekstā Padomes loceklis Ivars Zviedris norādīja arī uz programmu tiesību turētāju problēmu saistībā ar viņu izvirzītajiem noteikumiem, pārdodot televīziju ražoto saturu kabeļoperatoriem. Viņi ir uzņēmušies starpnieka funkciju starp televīzijām un kabeļoperatoriem. Gints Grūbe savukārt minēja Eiropas audiovizuālo darbu jēdzienu. Nosakot kvotu Eiropas audiovizuālajiem darbiem, mērķis bija panākt, ka šo darbu īpatsvars televīziju programmās pieaugtu. Tomēr mērķis netiek sasniegts, jo televīzijas pārāk plaši interpretē Eiropas audiovizuālo darbu jēdzienu.

Sanita Blomniece
NEPLP
67221848