NEPLP: sabiedrisko mediju finansējuma piesaistei no trešajām pusēm jābūt skaidrai un caurskatāmai

11.07.2017 13:22
Izdrukāt:

Otrdien, 11.jūlijā Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi uz diskusiju valsts SIA “Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” pārstāvjus par publiskā sektora finansējuma piesaistes principiem sabiedriskajos medijos. Atklātās diskusijas mērķis – veicināt caurspīdīgumu finanšu piesaistē sabiedriskajos medijos, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos. NEPLP norobežojas no publiski izskanējušiem apgalvojumiem par mēģinājumu iejaukties sabiedrisko mediju redakcionālajos lēmumus.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka NEPLP ir “tiesības pieprasīt no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem to finansiālās darbības pārskatu, ja šie plašsaziņas līdzekļi pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus,” līdz ar to diskusija par pašvaldību finansējuma piesaisti tiek organizēta strikti likuma ietvarā.  Arī Eiropas Raidorganizāciju apvienības Redakcionālo principu vadlīnijas nosaka, ka sabiedrībai ir tiesības uz pilnīgu caurredzamību, kā tiek organizēta un vadīta sabiedrisko mediju darbība, kā tiek tērēta to nauda, un kā tiek veikts žurnālistu darbs.

Vienlaikus NEPLP uzsver, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kādus lēmumus sabiedriskie mediji pieņem attiecībā uz sadarbību ar pašvaldībām, kā arī uz kādiem noteikumiem piesaista finansējumu no pašvaldību budžeta. Tieši par jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldību sniegto finansējumu, notiks otrdienas diskusija.

“Sabiedriskajiem medijiem ir nepieciešams nolikums par sadarbības principiem ar trešajām pusēm, piesaistot finansējumu satura veidošanai, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju caurskatāmību, neatkarību un uzticamību. Sabiedriskajiem medijiem ir jāizstrādā sistēmiski kritēriji. Pozitīvi, ka pie šādu pamatprincipu izstrādes darbu ir uzsākusi Latvijas Televīzija,” norāda NEPLP locekle Ieva Beitika. I.Beitika arī uzsver - sadarbības un sponsorēšanas līgumi ar trešajām pusēm ietver riska faktorus redakcionālajai neatkarībai, kas medijiem ir iespējami jānovērš.